SAF projekts
Kāpēc NorSAF?
No 2025. gada jaunie Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka vismaz 2 % no visas aviācijas degvielas, kas tiek piegādāta Baltijas lidostām, jābūt SAF. Šī prasība iezīmē būtisku pavērsienu aviācijas nozarē un būtiski palielinās pieprasījumu pēc SAF un eSAF līdz 2030. gadam un turpmāk.
Mūsu projekts atrodas Liepājas ostā, Latvijā, un tam ir stratēģiska piekļuve starptautiskajiem loģistikas un izejvielu piegādes maršrutiem. Mēs izmantojam inovatīvas tehnoloģijas, lai pārvērstu bioetanolu, zaļo ūdeņradi un biogēno CO₂ augstas kvalitātes degvielā. Biogēnā CO₂ izejviela tiks piegādāta no vietējiem emitentiem, kas atrodas aptuveni 100 km attālumā no rūpnīcas. Pēc 2033. gada “NorSAF” plāno daļu bioetanola iegūt no vietējiem piegādātājiem, kas to ražos no biomasas.
Normatīvās vides attīstība, tehnoloģiskās inovācijas un stratēģiskā atrašanās vieta kopā veido “NorSAF” uzņēmējdarbības pamatu. Rūpnīca šobrīd tiek attīstīta ar mērķi sākt ražošanu 2030. gadā, tādējādi veicinot aviācijas dekarbonizāciju visā Eiropā.
NorSAF ražošana
Lielākā daļa pašreizējo SAF ražošanas procesu balstās uz HEFA tehnoloģiju, kurā tiek izmantotas ierobežotas izejvielas, piemēram, lietotas cepamās eļļas un dzīvnieku tauki. Savukārt, “NorSAF” izvēlas atšķirīgu pieeju. Mūsu ražotnē tiks izmantota ATJ-SKA tehnoloģija (alkohola pārvēršana aviācijas parafīna petrolejā ar aromātiem), lai ražotu SAF no nebioloģiskiem avotiem — tādiem kā zaļais ūdeņradis, CO₂ un spirtiem.
Šo progresīvo tehnoloģiju izstrādājis uzņēmums “Swedish Biofuels”, to finansēja DARPA, testēja ASV Gaisa spēki un Zviedrijas Gaisa spēki, un tā tiek licencēta sadarbībā ar vadošo ASV inženiertehnisko uzņēmumu “”KBR””. Tehnoloģija ļauj ražot sintētisko SAF (eSAF), kas atbilst gaidāmajām Eiropas Savienības prasībām “ReFuelEU Aviation” iniciatīvas ietvaros.
Atšķirībā no tradicionālā SAF, kas pašlaik obligāti jājauc ar fosilo aviācijas degvielu (parasti 10–50% apjomā), “NorSAF” izvēlētā tehnoloģija tiek virzīta uz sertifikāciju 100% lietošanai bez piejaukuma, padarot to par mērogojamu un nākotnei gatavu risinājumu aviācijas dekarbonizācijai.
Kādas ir galvenās ilgtspējīgas
aviācijas degvielas kategorijas?”
ATJAUNOJAMĀS DEGVIELAS
SINTETISKĀS DEGVIELAS
- Izejviela
- Process
- Produkts – ASTM sertificēts
- Produkts – nav ASTM sertificēts
Mūsu stratēģiskā atrašanās vieta
“NorSAF” ir stratēģiski izvietots Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ), neaizsalstošajā Liepājas ostā — centrālajā punktā Baltijas reģionā, kas nodrošina efektīvu piekļuvi Eiropas tirgiem un samazina izmaksas ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) eksportam.
Latvija piedāvā ne tikai ģeogrāfiskas priekšrocības. Ar piekļuvi vietējam bioetanolam, zaļajam ūdeņradim un notvertajam CO₂, “NorSAF” ir pozicionēts ražot SAF, dīzeļdegvielu un benzīnu, izmantojot sertificētas tehnoloģijas — visas degvielas piemērotas lietošanai bez piejaukuma. Tas stiprina reģiona enerģētisko drošību un neatkarību, vienlaikus atbalstot ES klimata mērķus.
“NorSAF” projekts ir paredzēts kļūt par vienu no lielākajiem eksportētājiem Latvijā, veicinot valsts ekonomikas izaugsmi un radot augsti kvalificētas, labi apmaksātas darbavietas reģionā.
3. vieta ES atjaunojamās enerģijas patēriņā*
*"Forrest", 2023
14. vieta SDG* sasniegumos starp visām ANO valstīm
*Ilgtspējīgas attīstības ziņojums, 2023 **SDG – Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Piekļuve plašam talantu klāstam
(11 miljoni reģionā)
0% nodoklis reinvestētai peļņai
Izmaksu ziņā efektīva vide
Atzīta par otro* konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu pasaulē *International Tax Competitiveness Index, 2023. gads
Vislabākā savienojamība Baltijas valstīs
Vairāk nekā 100 tiešie lidojumi
9. vieta ES e-pārvaldes novērtējumā
Galvaspilsēta: Rīga
Iedzīvotāju skaits: 1,9 miljoni
Teritorija: 64,6 tūkstoši km²
IKP uz vienu iedzīvotāju: € 21'400
Ārvalstu tiešās investīcijas: 60,7 % no IKP
Eiropas Savienības (ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts
Kas ir ilgtspējīga
aviācijas degviela?
Ilgtspējīgā aviācijas degviela (SAF) ir videi draudzīgāka alternatīva tradicionālajai aviācijas degvielai, ko ražo ne no naftas izcelsmes izejvielām, piemēram, atjaunojama zaļā bioetanola vai notvertā biogēnā CO₂. To var ražot arī no tādām izejvielām kā primārie un blakusprodukti, pārstrādes atlikumi, atkritumi un citi pārpalikumi.
SAF iespējams sajaukt ar tradicionālo degvielu, pašlaik to jauc 10–50% apjomā (atkarībā no izcelsmes un sertifikācijas), nodrošinot mūsdienu gaisa kuģu drošu un efektīvu darbību.
SAF priekšrocības
Ilgtspējīgā aviācijas degviela (SAF) piedāvā efektīvu veidu, kā samazināt aviācijas negatīvo ietekmi uz vidi. Aviācija rada aptuveni 2% no pasaules CO₂ emisijām un 12% no transporta radītajām emisijām, un SAF ir visātrākais un visplašāk pielietojamais risinājums nozares dekarbonizācijai.
Ja SAF tiek ražota ar atbilstošām tehnoloģijām un izejvielām, tā var nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 94%, padarot to par nozīmīgu virzītājspēku ceļā uz aviācijas nozares mērķi — sasniegt nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam.
SAF — strauji augoša
nozare
Nepieciešamais globālais SAF ražošanas pieaugums no 2024. līdz 2030. gadam.
Līdz 2030. gadam pieprasījums pēc SAF ievērojami pieaugs, pirmo reizi vēsturē, pārsniedzot piedāvājumu.
Piedāvājums: Līdz 2030. gadam ir nepieciešams saražot papildu 5,8 miljonus tonnas SAF gadā, lai apmierinātu pieprasījumu.
Pieprasījums: Kopējais obligātais pieprasījums tiek prognozēts 17,1 miljonu tonnu gadā (~5 % no kopējā aviācijas degvielas patēriņa 2030. gadā).
Valstis, kurām ir SAF pilnvaras
- Mandāti
- Mērķis
Avots: WEF-Financing Sustainable Aviation Fuels 2025
SAF konversijas ceļi
| Pārveidošanas process + saīsinājums (angliski) | Izejvielas | Maksimālais maisījums |
|---|---|---|
| Fischer-Tropsch hidroapstrādāta petroleja (FT) | Ogles, dabasgāze, biomasa | 50% |
| Hidroapstrādāti esteri un taukskābes (HEFA) | Augu eļļas, dzīvnieku tauki, lietotas pārtikas eļļas | 50% |
| Fermentēti cukuri līdz izoparafinam (SIP) | Biomasa (cukura ražošana) | 10% |
| Sintetizēta petroleja ar aromātiem – nav naftas produkts (FT-SKA) | Ogles, dabasgāze, biomasa | 50% |
| Alkohola un reaktīvo dzinēju degvielas maisījums (ATJ-SPK) | Etanols, izobutanols, izobutēns no biomasas | 50% |
| Katalītiskā hidrotermolīze (CHJ) | Augu eļļas, dzīvnieku tauki, lietotas pārtikas eļļas | 50% |
| Ogļūdeņražu bāzes HEFA no aļģēm (HC-HEFA-SPK) | Aļģes | 10% |
| No alkohola par reaktīvā dzinēja degvielu ar aromātiskajām vielām (ATJ-SKA) | C2–C5 spirti no biomasas | 10% |
| Esteri un tauku kopapstrāde rafinērijā (—) | Augu eļļas, tauki, lietotas eļļas + nafta | 5% |
| FT ogļūdeņražu kopapstrāde naftas pārstrādes rūpnīcā (—) | FT ogļūdeņraži + nafta | 5% |
| Līdzstrāvas apstrāde HEFA (—) | HEFA izejvielas + nafta | 10% |
SAF Conversion Pathways
Conversion Process + Abbreviation (Feedstocks Max Blend)
Fischer-Tropsch hydroprocessed kerosene (FT)
| Coal, natural gas, biomass | 50% |
Hydroprocessed esters & fatty acids (HEFA)
| Vegetable oils, animal fats, used cooking oils | 50% |
Fermented sugars to iso-paraffins (SIP)
| Biomass (sugar production) | 10% |
Synthesized kerosene with aromatics – non-petroleum (FT-SKA)
| Coal, natural gas, biomass | 50% |
Alcohol-to-jet kerosene (ATJ-SPK)
| Ethanol, isobutanol, isobutene from biomass | 50% |
Catalytic hydrothermolysis (CHJ)
| Vegetable oils, animal fats, used cooking oils | 50% |
Hydrocarbon-based HEFA from algae (HC-HEFA-SPK)
| AlgaeAlgae | 10% |
Alcohol-to-jet with aromatics (ATJ-SKA)
| C2–C5 alcohols from biomass | 10% |
Co-processing esters & fats in refinery (—)
| Vegetable oils, fats, used oils + petroleum | 5% |
Co-processing FT hydrocarbons in refinery (—)
| FT hydrocarbons + petroleum | 5% |
Co-processing HEFA (—)
| HEFA feedstocks + petroleum | 10% |
ReFuelEU aviācijas iniciatīva
Iniciatīva “ReFuelEU Aviation” ir viens no stūrakmeņiem ES klimata stratēģijā, kas izstrādāta, lai paātrinātu aviācijas pāreju uz zemu emisiju risinājumiem.
Nosakot pakāpenisku ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF) ieviešanas obligātumu, tā mērķē uz emisiju samazināšanu aviācijas nozarē, vienlaikus risinot aktuālos izaicinājumus, piemēram, ierobežots piedāvājums un augstas ražošanas izmaksas. Iniciatīva arī veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, standartizējot SAF regulējumu visās ES dalībvalstīs un nodrošinot vienotu pieeju zaļākai aviācijai.
ReFuelEU hronoloģija
ReFuelEU Aviation iniciatīva ir ES klimata stratēģijas stūrakmens, kas izstrādāta, lai paātrinātu gaisa satiksmes dekarbonizāciju.
2025
Aviācijas degvielas piegādātājiem jānodrošina, ka 2% no ES lidostās piegādātās lidmašīnu degvielas ir SAF.
2030
SAF daļa jāpalielina līdz 6%, no kuriem vismaz 1,2% ir sintētiskie degvielas veidi (eSAF).
2035
SAF jāveido 20% no lidmašīnas degvielas, sintētiskajai degvielai (eSAF) veidojot 5%.
2040
Mērķis palielinās līdz 34% SAF, no kuriem 10% veido eSAF.
2045
SAF jāveido 42% no kopējā lidmašīnu degvielas patēriņa, no kuriem 15% ir eSAF.
2050
Galīgais mērķis ir panākt, lai 70% lidmašīnu degvielas patēriņa veidotu SAF, no kuras 35% būtu eSAF.
Sazinieties ar mums