Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzētajai darbībai – ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF un eSAF) ražošanas rūpnīcas izveide Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.
PROTOKOLS
Sanāksmes norises laiks un vieta: 2026. gada 4. martā plkst. 18:00 līdz 20:45, Liepājas tehnikuma aktu zāle, Ventspils ielā 51, Liepājā.
Sanāksmi moderē: Oskars Beikulis, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants.
Sanāksmes dalībnieki:
- Klātienē: reģistrējās 115 dalībnieki (visi dalībnieki nav reģistrējušies);
- Attālināti: ZOOM platformā reģistrēti 50 unikāli pieslēgumi.
SANĀKSMES GAITA:
Sanāksmi atklāj moderators, norādot, ka sanāksme notiek hibrīdformātā un tās mērķis ir iepazīstināt ar paredzēto darbību — ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotni. Sanāksmes gaitā paredzētas prezentācijas no ietekmes uz vidi izstrādātājiem, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārstāvja un projekta ierosinātāja. Sanāksme tiek ierakstīta, lai sagatavotu sanāksmes protokolu.
Vides konsultante Aiga Kāla skaidro, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process ir skaidri noregulēta procedūra, kas veicama gadījumos, kad paredzētajai darbībai varētu būt potenciāli būtiska ietekme uz vidi. Lēmums par IVN procedūras piemērošanu paredzētai darbībai pieņemts 2026. gada 14. janvārī, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirmo pielikumu. Šobrīd notiek sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kam sekos darba uzdevuma jeb programmas izstrāde Valsts vides dienestā (VVD). Ziņojuma izstrāde, kurā tiks vērtēti konkrēti tehnoloģiskie risinājumi un ietekmes, plānota līdz 2026. gada otrajai pusei, kad notiks atkārtota sabiedriskā apspriešana. Process noslēgsies ar VVD atzinumu, kas saturēs obligātās prasības projekta īstenošanai, un gala lēmumu pieņems pašvaldība.
LSEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis iepazīstina ar pilsētas industriālo vēsturi un ekonomisko attīstību. Attiecībā uz jauno projektu LSEZ pārvaldnieks norāda, ka ražotne atradīsies ostas darbības teritorijā, kas saskaņā ar pilsētas plānojumu paredzēta industriālai apbūvei. Viņš min piemērus, kā moderni termināļi, piemēram, cementa terminālis Karostā vai esošais “NorSAF” terminālis, spēj veiksmīgi sadzīvot ar iedzīvotājiem, neradot putekļu vai smaku piesārņojumu.
Projekta ierosinātājs Jānis Kisiels, LSEZ SIA “NorSAF” valdes loceklis, informē, ka uzņēmums Liepājas ostā darbojas kopš 2010. gada, kad tika iegādāta un pilnībā rekonstruēta naftas bāze, izveidojot vienu no modernākajiem termināļiem Baltijā. Jaunā iecere paredz ražot 100 000 tonnu aviācijas degvielas un 20 000 tonnu biodīzeļa un biobenzīna gadā, izmantojot zaļo elektroenerģiju, otrās paaudzes bioetanolu, zaļo ūdeņradi un CO2 gāzi. Investīciju apjoms plānots aptuveni 650 miljonu eiro apmērā, radot 200 tiešās un vēl 200 pakārtotās darbavietas.
SAF un eSAF tehnoloģija ar patenta nosaukumu PureSAF ir izstrādāta Zviedrijā 19 gadu garumā uzņēmuma un pētniecības institūta “Swedish Biofuels” vadībā. Tās licencētāji un tehnoloģijas ieviešanas dzīvē partneri NorSAF būs vadošais inženiertehnoloģiju uzņēmums KBR, kas jau 60 gadus piegādā zinātniski advancētas tehnoloģijas NASA. PureSAF tehnoloģija ir testēta militārajā un civilajā aviācijā ASV armijā un DARPA, un Zviedrijas armijā, un tā atbilst visstingrākajām Eiropas Savienības dekarbonizācijas prasībām un ReFuelEU mandātam un kvalitātes kritērijiem gan gatavajai degvielai, gan izejvielām. Kisiels uzsver, ka projekts veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību un degvielas drošību, ražojot degvielu no vietējiem resursiem, kā arī veicinās zaļās enerģijas projektu attīstību un rentabilitāti Latvijā.
Aiga Kāla papildina ar tehnisko informāciju par ražošanas procesu, norādot galvenās izejvielas, nozīmīgākos ražošanas procesa etapus un galaproduktu veidu, kā arī, kādi ir IVN procesa posmi, kas tajos notiek, kādi būs nākamie soļi pēc sākotnējās sabiedriskās apspriedes. IVN ziņojumā tiks vērtēts gaisa piesārņojums, rūpniecisko avāriju riski, troksnis un atkritumu apsaimniekošana. Īpaša uzmanība tiks veltīta paaugstinātas bīstamības iekārtu izvietojumam attiecībā pret dzīvojamo apbūvi un publiskām ēkām.
Priekšlikumus programmas izstrādei iedzīvotāji var iesniegt līdz 2026. gada 12. martam (ieskaitot).
JAUTĀJUMI / PRIEKŠLIKUMI UN ATBILDES (KOPSAVILKUMI):
Dalībnieks 1
- Kur tiks iegūts nepieciešamais biomasas apjoms degvielas ražošanai? Šīs ziemas piemērs rāda, ka pat lopbarības graudu pietrūka veikalos. Vai ir plānots ievest atkritumus no ārienes, lai nodrošinātu vajadzīgo biomasas apjomu?
- Cilvēku drošība ir aizsardzības prioritāte numur viens. Vai projektā nav jāparedz pienācīgas patversmes Laumas un Velnciema rajonā gadījumam, ja rūpnīcā notiek avārija? Šīs rūpnīcas celtniecības gadījumā arī tas vajadzīgs.
- Kur paliks mototrases apmeklētāji, kuriem šī vieta šobrīd ir aktīvi izmantota?
Jānis Kisiels:
Par izejvielām: pirmos trīs gadus tiks izmantots otrās paaudzes bioetanols kā izejviela, kuru plānots vest uz Liepāju pārstrādei. Ap 2033. gadu tiek prognozēts, ka Latvijā attīstīsies bioetanola ražotnes, kas izmantos vietējos resursus, tostarp lignīnu un citus zaļus komponentus. Uz šodienu Latvija eksportē aptuveni 3,5 miljonus tonnu šķeldas un granulas gadā – tas ir nozīmīgs resurss. Tātad pirmajā posmā izejviela nāks no ārpuses, bet ilgtermiņā tiek plānots izmantot vietējo potenciālu.
Par cilvēku drošību: mums ir svarīgi, ka ekonomika aug, kas nozīmē, ka aug arī aizsardzības līmenis. Arī investori un sabiedrotie būs ieinteresēti aizstāvēt savas investīcijas, tātad šis projekts kalpos kā apdrošināšanas polise. Lielāko apdraudējumu rada vielu apjoms rezervuāros, ko nav paredzēts palielināt, bet tehnoloģiskajā procesā vienlaicīgi esošais apjoms, kurš var eksplodēt, ir stipri mazāks nekā rezervuārā esošajā produktā, tādēļ rūpnīca nevar pastiprināt esošo iedarbību.
Par mototrasi: uzņēmums jau pašā projekta sākumā risina mototrases pārvietošanas jautājumu. Sadarbībā ar LSEZ tiek apzinātas alternatīvas vietas. Uzņēmums apņemas palīdzēt pārnest unikālās smiltis, lai jaunā trase būtu pēc iespējas līdzīgāka esošajai.
Dalībnieks 2
- Vai Eiropā vai pasaulē jau darbojas līdzīga rūpnīca? Kurā valstī un ar kādu jaudu?
- Vai Jānis Kisiels dzīvo Liepājā? Kā viņš domā, dzīvokļu un privātmāju cenas pieaugs vai kritīsies, kad blakus tiks uzbūvēta šāda rūpnīca?
- Saskaņā ar iesniegumu rūpnīcai būs nepieciešams 1,7 miljonus kubikmetru ūdens gadā, kamēr Liepājas iedzīvotāji kopumā lieto nedaudz vairāk par 2 miljoniem kubikmetru. Vai jau notiek sarunas ar SIA “Liepājas ūdens”? Vai liepājnieki necietīs no ūdens trūkuma?
- Tvaikam vajadzīga šķelda vai gāze – kur to uzglabās? Vai no šķeldas dedzināšanas nebūs piesārņojums uz blakus esošajām mājām?
- Vai ražošana būs nepārtraukta? Kāda būs izejvielu piegāde un saražotās produkcijas izvešana – ar vilcieniem vai kuģiem? Kāds būs radītais troksnis?
Jānis Kisiels:
Par līdzīgām rūpnīcām: ASV darbojas līdzīga rūpnīca; Lielbritānijā vēl viena tiek plānota. Rūpnīcā izmantos jau esošas industrijā zināmas tehnoloģiju iekārtas, kuras sakārtos unikālā secībā ar unikāliem katalizatoriem, lai pielāgotu SAF, eSAF ražošanai.
Par dzīvesvietu: Jānis nedzīvo Liepājā, bet regulāri dodas uz Liepāju kopš 1997. gada. Viņam ir svarīgi, lai Liepājā cilvēki varētu elpot svaigu gaisu, jo pats no rītiem skrien vai pastaigājas pa pilsētas teritoriju uz jūru.
Par dzīvokļu cenām: rūpnieciskās investīcijas parasti veicina dzīvokļu cenu pieaugumu paaugstināta pieprasījuma dēļ, tā liecina pasaules statistika. Mums būs nepieciešami daudzi darbinieki un augstas raudzes speciālisti, viņiem būs nepieciešams, kur dzīvot, kas var veicināt jaunu nekustamo īpašumu attīstību kā arī viesmīlības sfēras attīstību.
Aiga Kāla:
Par ūdeni: izņemot centralizētās ūdens apgādes sistēmas risinājumu uzņēmums pēta iespēju izmantot arī tehnisko ūdeni, kā arī pēta ūdens attīrīšanas un atkārtotas izmantošanas iespējas. Aiga norāda, ka pirmreizējas uzpildīšanas apjoms ir diezgan apjomīgs, taču tiks pētīta ūdens atkārtota izmantošana un recirkulācija.
Par sadedzināšanas iekārtām: rūpnieciskā sadedzināšanas iekārta rada ievērojami mazākas emisijas nekā mājsaimniecībā sadedzinātā malka, jo tās tiek aprīkotas ar attīrīšanas sistēmām. Gaisa piesārņojuma ietekme tiks aprēķināta kvantitatīvi un attēlota kartē attiecībā pret tuvākajām dzīvojamajām mājām.
Par produkcijas apjomiem: saražotās un pārkraujamās produkcijas kopējais apjoms būs mazāks nekā termināļa esošajā atļaujā noteiktais apjoms.
Dalībnieks 3
- Apgalvo, ka process nav tikko iesācies – pagājušā gada janvārī Latviešu biedrības namā jau notika tikšanās, kur tika runāts par aviācijas degvielas ražošanu un ogļūdeņražu ražošanu skolas sētā. Uldis Hmieļevskis bija aicināts, bet neatnāca. Uzskata, ka sabiedrība tika maldināta.
- Apgalvo, ka zaļā enerģija ir tikai veids kā dažiem cilvēkiem nopelnīt naudu, ne vairāk – salīdzina ar kovida situāciju.
- Apgalvo, ka no Liepājas naftas bāzes tika tirgota Eiropā aizliegtā degviela bijušās Laumas naftas bāzes.
- Apgalvo, ka Liepājas tramvajs, ūdens un siltums tiek gatavotas nodot kādam vai privatizēt – tas esot savstarpēji saistīts.
Aiga Kāla:
IVN process formāli sācies 2026. gada 14. janvārī, kad pieņemts lēmums par procedūras piemērošanu. Dažādas neformālas sarunas un ideju apspriešana notiek pirms katra projekta sasniegšanas līdz IVN procesa uzsākšanai. Tas, ka par projektu tiek runāts jau ilgāk, nenozīmē, ka IVN process sācies agrāk.
Uldis Hmieļevskis:
SIA “Liepājas tramvajs” un SIA “Liepājas ūdens” privatizācija netiek plānota – nav bijusi pat diskusija par to.
Jānis Kisiels:
Par iespējamām nelikumībām ar degvielu: nav bijuši aizrādījumi no Valsts vides dienesta vai tiesībsargājošajām iestādēm. Ja ir pamatotas aizdomas, iesaka griezties tiesībsargājošajās iestādēs un ziņot.
Dalībnieks 4
- Jautātāja ievēro, ka teritorijas tuvumā atrodas skola un deviņstāvu kopmītne, kur aptuveni 400 nepilngadīgo bērnu uzturas piecas dienas nedēļā, kā arī 15. skola. Šobrīd Vānes ielas iedzīvotāji vasarā karstajās dienās sajūt smaku – balkonu nevar atvērt. Ja tiks uzcelta ražotne, situācija pasliktināsies. Lūdz, lai par bērniem netiek aizmirsts.
Aiga Kāla:
Neviens nav aizmirsis par cilvēkiem. Gaisa kvalitātes un trokšņu normatīvi ir noteikti tieši cilvēku veselības aizsardzībai. Tiek pieminēts, ka tiks vērtēts arī avārijas situāciju risks. Visi vērtējumi ietvers jutīgās grupas. Gaisa kvalitātes ietekme tiks novērtēta, ņemot vērā attālumu līdz mājām un skolām.
Dalībnieks 5
Ražošanas procesi ir ļoti siltumietilpīgi un prasa lielu ūdens daudzumu atdzesēšanai.
- Kur ies siltais ūdens – vai to novirzīs jūrā?
- Kāda būs ietekme uz jūras ekosistēmu?
Izsaka bažas arī par vēja ģeneratoru ietekmi, augstsprieguma līnijām un to negatīvo ietekmi uz augiem iedzīvotāju dārzos.
Aiga Kāla:
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni mūsdienās nepieļauj siltā ūdens tiešu novadīšanu vidē. Obligāts ir slēgts dzesēšanas cikls. Tiks vērtēti siltuma atgūšana un dzesēšanas risinājumi.
Dalībnieks 6
- Kā cilvēks cilvēkam – vai tiešām nav citas piemērotākas vietas šim projektam? Atsaucas uz Neste ražotni Nīderlandē (Roterdamā) un Zviedrijā, kur līdzīgas ražotnes atrodas uz ostas pussalām ar minimāli 2–3 kilometru attālumu no tuvākajiem dzīvojamiem rajoniem. Lūdz Jānis Kisielu norādīt vismaz vienu alternatīvu vietu ārpus apdzīvotas zonas.
Jānis Kisiels:
Vieta izvēlēta tāpēc, ka ir esošā infrastruktūra, uzņēmums darbojas Latvijā, un ar esošo infrastruktūru un tuvumu ostai projektu var īstenot efektīvi. Roterdamas osta ir labs piemērs tam, kā osta sadzīvo ar pilsētu un dzīvojamajiem rajoniem – tur arī ražotnes atrodas tiešā tuvumā pilsētai. Zviedrijā pastāv līdzīgi piemēri. IVN process veikts tieši tādēļ, lai izvērtētu riskus. Par alternatīvu vietu atbildēja, ka atbilde ir gan jā, gan nē, neprecizējot konkrētus variantus.
Atbilde netika sniegta tieši uz šo repliku – sanāksmes vadītājs to konstatēja kā repliku nevis jautājumu un turpināja diskusiju.
Dalībnieks 7
Uzskata, ka sanāksmē tiek runāts par lietām pārāk sīki un tuvredzīgi, bet netiek atbildēts uz sasāpējušiem jautājumiem. Norāda uz ģeopolitiskiem riskiem, ka esot tādi draudi, kādi ir Ukrainā, un ka degvielas ražotne Liepājā varētu kļūt par stratēģisku mērķi.
Dalībnieks 8
- Izsaka priekšlikumu noteikt nepārtrauktu monitoringu gan paredzētai darbībai, gan arī citiem LSEZ uzņēmumiem tā, lai iedzīvotājiem dati būtu redzami tiešsaistē.
- No kurienes nāk investīcijas un kas notiks, ja pusceļā beigsies nauda?
Aiga Kāla:
Norāda, ka mūsdienās ir tehnoloģijas, kas palīdz nodrošināt nepārtrauktu monitoringu (arī smakām) un monitoringa nosacījumi tiks vērtēti IVN procesā.
Jānis Kisiels:
Piekrīt tam, ka šāda mēroga projektam ir jānodrošina monitorings tiešsaistē.
Par finansiālo nodrošinājumu: projektu finansē viena no lielākajām Eiropas Savienības institucionālajām finanšu institūcijām. Projekts netiks uzsākts, kamēr visa finansiālā summa nav garantēta pilnā apmērā – pusceļā nevar apstāties. Šāds apstiprinājums saņemts no investoriem un finanšu institūcijām.
Dalībnieks 9
Dzīvo blakus esošajam terminālim. Uldis Hmieļevskis prezentācijā rādīja bildi, kas parāda, ka terminālis un dzīvojamās mājas labi sadzīvo. Tomēr pa nakti traucē vilciens, kas kursē uz priekšu un atpakaļ un rada troksni un vibrāciju.
Uldis Hmieļevskis:
Jebkurš vilciens vai kravas automašīna rada skaņu un vibrāciju – tas ir objektīvs fakts. Attiecībā uz smakām – termināļa tehnoloģija ir pilnīgi hermētiska: gāzes tiek savāktas un neizlaistas atmosfērā. Tas bija galvenais apstāklis, ko rādīja prezentācijas bilde. Iespējams, ka smakas nāk no citas puses nevis no “NorSAF” termināļa.
Dalībnieks 10
Iedzīvotāji ilgu laiku cīnās ar smakām no apkārtnes. Smakas parasti parādās ap 11 vakarā. Zvana uz Valsts vides dienesta Rīgas biroju – atsaka un norāda, lai sauc policiju. Policija ierodas, bet smakas jau nav. Nākamajā dienā zvana Liepājas vides dienestam – atbrauc, bet arī neko nekonstatē, jo smakas vairs nav. Ko darīt, ja nav iespējas savlaicīgi fiksēt smaku avotu?
Jānis Kisiels:
Uzņēmums darbojas normatīvo aktu robežās un nav saņēmis aizrādījumus no Valsts vides dienesta. Drošības pārskati tiek veikti likumā noteiktajos termiņos. Termināļa galvenie pašreizējie produkti – bioetanols, importa degvielas – nav tādi, kas izraisītu smakas.
Aiga Kāla:
Šobrīd tehnoloģijas ļauj veikt nepārtrauktu 24/7 smaku monitoringu (t.s. elektroniskie deguni). Ventspilī ir termināļi, kas aprīkoti ar šādām iekārtām. Nākamajā projekta posmā monitoringa jautājums tiks izvērtēts un ievērtēts IVN ziņojumā.
Dalībnieks 11
Norāda, ka Pulvera iela 8 ir ar neveiksmīgu vēsturi – trīs iepriekš uzsāktie projekti (iesala rūpnīca, koksa rūpnīca un eļļas pārstrādes rūpnīca) netika pabeigti, un visi trīs attīstītāji ir izsvītroti no uzņēmumu reģistra.
Uzdod vairākus jautājumus:
- Zaļā ūdeņraža ražošanai ar elektrolīzi nepieciešami 50 kW uz kilogramu – vai elektroenerģija tiks nodrošināta.
- Vai ir alternatīvs plāns, ja Pāvilostas vēja parku projekti neattīstīsies?
- Vai tika pētīta ūdens pieejamība Liepājā vairāku gadu griezumā – vai pietiks ūdens bilances ražošanai uz ilgu laiku?
Jānis Kisiels:
Par Pulvera ielas 8 vēsturi: nevēlas atkārtot minēto piemēru scenāriju un norāda, ka par dažiem no tiem dzird pirmo reizi. Jānis arī piemin, ka pēdējā iecere bija mototrases izveide un tā veiksmīgi darbojas.
Par ūdeņradi: precizē, ka faktiskais apjoms būs mazāks par minēto, un ūdeņradis tiks ātri pārvērsts stabilā produktā, kas ir viena no galvenajām šīs tehnoloģijas inovācijām.
Par elektrību: tiks nodrošināta arī gadījumā, ja minētie vēja parku projekti neattīstīsies.
Par ūdeni: ūdens patēriņš ir aktualizēts un nepieciešamais apjoms ir aptuveni 650 000 tonnas. Sarunas ar SIA “Liepājas ūdens” jau uzsāktas. Process ir optimizēts, lai izmantotu tehnisko ūdeni atkārtoti un samazinātu ūdens ņemšanu no zemes dzīlēm. Ūdens apjoma patēriņš ūdeņraža ražošanai tiks minimizēts ar vairākiem inženiertehniskiem risinājumiem.
Dalībnieks 3
Pauž bažas par projekta finansiālo stabilitāti. Kur un kā aizies ieguldītie līdzekļi? Uzsver, ka projekta partneri ir uzņēmumi ar aizdomīgu vēsturi: uzņēmumi ārpus Latvijas, kuri bankrotējuši, kā arī uzņēmumi, kas dibināti ar 2800 eiro pamatkapitālu, bet tagad apgrozīs miljardus. Kā to var izskaidrot?
Jānis Kisiels:
Par partneruzņēmumiem: nesaprot, par kuriem konkrētiem uzņēmumiem ir runa. Piesaistītais stratēģiskais investors nav bankrotējis un tā apgrozījums ir aptuveni 3,2 miljardi gadā; holdingā ietilpst aptuveni 120 kompānijas, kopā strādā 15 000 cilvēku.
Dalībnieks 6
Vai Liepājas dome plāno iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas plānotā uzņēmuma tuvumā, nodrošināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai kāda cita veida kompensācijas? Pamatojoties uz to, ka, pēc jautātāja vārdiem, mākslīgais intelekts rāda īpašumu vērtības iespējamu kritumu.
Uldis Hmieļevskis:
Neredz pamatu tam, ka nekustamā īpašuma vērtības kritīsies – gaidāms drīzāk vērtības pieaugums. Pilsētām, kas attīstās, un kurās rodas darbavietas, nekustamā īpašuma cenas pieaug, nevis krītas. Pilsētās, kurās nekas notiek, cenas krītas. Liepājā 2025. gada rudenī uzsākta sešu daudzdzīvokļu namu būvniecība. Liepāja ir vienīgā vieta ārpus Rīgas un Pierīgas, kur privātie attīstītāji sākuši būvēt daudzdzīvokļu mājas. Pilsētas budžets nav bezizmēra – ekonomiskā attīstība ir nepieciešama, lai finansētu komunālo sfēru, kultūru, sportu un izglītību.
Dalībnieks 12
Jautājums par loģistiku. Raiņa un Kalpaka ielas pārbrauktuve jau 20 gadus ir Liepājas transporta problēma, risinājums nav atrasts. Kāds būs risinājums, lai ar papildu kravu kustību dzelzceļā iedzīvotāji nestāvētu garās rindās? Kādā brīdī tika bloķēts viss Laumas rajons pārbūves laikā.
Uldis Hmieļevskis:
Pašreizējais dzelzceļa kravu apjoms ostā sasniedz 3,3 miljonus tonnu gadā. Plānotās ražotnes izejvielu un gatavās produkcijas kopējais loģistikas apjoms ir maksimāli 200 000 tonnu gadā – ievērojami mazāk nekā esošā krava, tāpēc būtisks negatīvs iespaids uz satiksmi nav sagaidāms.
Par Raiņa–Kalpaka pārbrauktuvi: speciālisti atraduši tehnisku risinājumu, proti, pēc Kalpaka–Raiņa ielas rekonstrukcijas pabeigšanas tiks ieviests zaļā viļņa luksoforu režīms, kas pēc vilciena kustības nodrošinās garāku zaļo koridoru. Tiek plānota arī Flotes ielas pārbūve ar trīs joslām (divas virzienā uz centru), kas uzlabos sabiedriskā transporta kustību.
Dalībnieks 13
Jautājums par drošību ģeopolitisko apstākļu kontekstā – kāds ir viedoklis par cilvēku drošību, konkrēti par patvertnēm? Norāda, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, ir jādomā par to, ka, ienākot ienaidnieka bumbai, ne tikai rūpnīca, bet arī visa apkārtne cietīs. Ja uz rūpnīcu tiek nomesta bumba, pat ja nav tiešā trāpījuma, sekas skartu visu apkaimi.
Oskars Beikulis:
Norāda, ka patvertnes jautājums nav tieši saistīts ar rūpnīcas darbību un aicina nākamo iedzīvotāju uzdot jautājumu, kas attiecas uz rūpnīcas darbību.
Dalībnieks 14
Izsaka iebildumus par projekta izvietojumu. Vai objektam būs Seveso bīstamās vielas objekta statuss? Kad un kur sabiedrība varēs iepazīties ar šo informāciju? Kāds ir 3 sliktākā gadījuma scenāriji, piemēram, ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā – kāda būs ietekmes zona metros vai kilometros? Kā sabiedrība tiks brīdināta (evakuācija) – ar SMS (kā mūsdienu moderns variants), avārijas signāliem? Vai tiks nodrošināta reāla brīdināšanas sistēma?
Aiga Kāla:
Seveso statusa (bīstamās ražotnes objekta statuss) noteikšana atkarīga no tā, cik liels bīstamo vielu daudzums tiks vienlaikus uzglabāts objektā. Ja daudzums pārsniegs noteikto slieksni, Seveso statuss ir obligāts – bez izvēles.
Šis jautājums tiks specifiski vērtēts IVN ietvaros.
Kvantitatīvais riska novērtējums tiks veikts visiem scenārijiem – siltumstarojuma un pārspiediena ietekme tiks aprēķināta un kartē parādīta, kur šādas sekas varētu izplatīties. Par konkrētajiem kilometriem runāsim nākamajā sanāksmē pēc IVN ziņojuma izstrādes.
Civilās aizsardzības plāns, tostarp apziņošanas mehānismi, ir obligāta Seveso objekta dokumentācijas sastāvdaļa. Reālistisks laika rāmis šī jautājuma noslēgumam – aptuveni viens vai divi gadi. Bez apziņošanas elementa iekļaušanas projekta attīstīšana uz priekšu nav iespējama.
Moderators pateicās auditorijai par pacietību un ieinteresētību, atzīmējot, ka šī bija ļoti laba un disciplinēta publika.
Tika atgādināts, ka rakstiskus priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējuma programmai var sūtīt Valsts vides dienestam līdz 12. martam.
Tika norādīta e-pasta adrese, uz kuru var sūtīt jautājumus paredzētās darbības ierosinātājam ([email protected]).
Projekta ierosinātājs vēlreiz pateicās par diskusijām un uzsvēra, ka uzņēmums ir atvērts turpmākām sarunām un ieteikumiem.
